Atkarības, mentālā veselība - ievērības cienīgs temats

3. feb. 2023, Nav komentāru

Liene Lote

Par atkarībām, mentālo veselību un jauniešu vieglprātīgo pakļautību vielām runā Cēsu Jaunās vidusskolas skolēni, kuri vairāku mēnešu laikā pētījuši šo tematu un paši izveidojuši izglītojošu brošūru pusaudžiem un viņu vecākiem “Glorificētās atkarības”.

“Paveikts ir milzīgs darbs,” saka moduļa skolotājas un jauniešu mentores Santa Zvirbule un Liene Čemme. Viņas atklāj, ka šī moduļa laikā, kurā tika apvienoti vairāki mācību priekšmeti - radošā rakstīšana, latviešu valoda, angļu valoda, matemātika, dizains un tehnoloģijas, sports un veselība, kultūras pamati – jaunieši katrs strādāja pie sava temata. Kāds intervēja psiholoģi un skolu pārstāvjus, kāds cits veica pētījumu, vai Cēsīs ir viegli iegūt atkarību izraisošas vielas. Citi jaunieši strādāja ar zinātniskajiem tekstiem, citi – ar statistiku.

Jauniešu mentore un skolotāja Santa saka: “Šī moduļa laikā jauniešiem bija jāizveido interaktīva brošūra par atkarības problēmām un cēloņiem, riska faktoriem un to novēršanas pasākumiem. Devām iespēju jauniešiem aizdomāties par iespējamo kaitējumu fiziskajai un mentālajai veselībai, lietojot dažādas vielas. Viņi paši meklēja informāciju, kur vērsties krīzes situācijās.”

Moduļa vadītāja un jauniešu mentore Liene bilst, ka satraucošākie visiem jauniešiem un pedagogiem bija pētījumā noskaidrotie dati, ka teju 45% pusaudžu dažādas atkarību izraisošas vielas pamēģina 14 -17 gadu vecumā. Savukārt 50% jau līdz 13 gadu vecumam.

“Diemžēl nākas secināt, ka pusaudži un jaunieši nav tālu stāvoši no šiem atkarību jautājumiem. Saskārāmies ar teicieniem, ka “to jau dara visi”, “Cēsīs visu var dabūt…”. Tas, protams, ir šokējoši un domāju, ka par šo tematu būtu jārunā arī Cēsu novada pašvaldības līmenī,” komentē Liene.

Jaunieši intervēja vienaudzi, kura ļoti cietusi no atkarībām un pat bijusi uz pašnāvības izdarīšanas ceļa. Intervēja kādu mūziķi, kurš stāstīja par jaunību, bohēmu un sagandēto dzīvi pēc tā visa.

“Brošūras izstrādes un šī moduļa laikā pie jauniešiem viesojās arī dažādu profesiju pārstāvji, kā arī viņi viesojās krīzes centrā “Skalbes” un iepazinās ar tipogrāfijas darbu tipogrāfijā “Zemgus”. Šodien jaunieši saņēma tikko iespiestu bukletu. To atvēra, izšķirstīja un apjauta, ko būtu darījuši citādāk, labāk. Tas viss ir mācību process,” saka Liene, bilstot, ka šādi mācās jaunieši Cēsu Jaunajā vidusskolā. Paši darot visu praktiski.

Pavisam drīz jaunieši paši uzsāks sava bukleta mārketinga izveidi. Tad buklets būs pieejams arī plašākai sabiedrībai.

Lasīšanas nedēļa skolā

25. jan. 2023, Nav komentāru

Liene Lote

Šonedēļ skolā Lasīšanas nedēļa. Jau pirmdienas rīts jaunākajās pamatskolas klasēs sākās ar zibakciju rīta apļa laikā. Skolēni katrs bija paņēmuši līdzi savu mīļāko grāmatu.

Šīs idejas autore ir skolotāja Jolanta Briša, kura stāsta, ka no otrdienas līdz ceturtdienai 5. un 6. klases skolēni iejūtas arī skolotāju lomā un pārbauda skolasbiedru klausīšanās prasmes. Savukārt piektdien visi kopā skatīsies skolēnu sagatavotos video par vecāku un vecvecāku mīļākajām bērnības grāmatām.

Skolotāja teic, ka bērniem šī nedēļa šķiet interesanta, un šis ir lielisks veids, kā bērnus radināt lasīt. "Kaut gan jāsaka, ka mūsu skolā bērni lasa grāmatas. Mazākajās klasēs jau par senu tradīciju izveidojies ir lasīšanas laiks," saka Jolanta, norādot, ka šāda formāta Lasīšanas nedēļa gan ir kaut kas jauns.

Tikai viens gads Latvijā

18. jan. 2023, Nav komentāru

Liene Lote

Šogad Cēsu Jaunajā vidusskolā mācās viesskolēns no Ziemeļitālijas – Gioele Zamperlin. Jaunietis Latvijas skolā aizvadījis pirmos mēnešus un jūtas pārsteigts par pozitīvo skolas vidi, brīvajām attiecībām ar skolotājiem un pozitīvo gaisotni, kas valda.

Sarunā Gioele bilst, ka patiešām vispārsteidzošākās viņam šķiet tieši attiecības starp skolotājiem un skolēniem. Viņš norāda, ka tik brīva un nepiespiesta satikšana ar savu pedagogu Itālijā nav iedomājama. Tur starp skolēnu un skolotāju pastāv daudz konkrētāka un lielāka distance. Reti, kad pedagogiem Itālijas skolā interesē skolēna privātie mērķi, sajūtas.

“Es teiktu, ka Itālijā patiešām ir ļoti atšķirīgas attiecības skolotājiem ar skolēniem. Tur noteikti nebūs sarunas par to, kas neskar tiešo skolas darbu. Ārpus skolas, noteikti skolotājs neuzrunās skolēnu. Arī mācību stundās skolēnam ir jādara tikai tas, ko skolotājs liek. Faktiski skolotājs māca, bet es mācos. Kaut gan arī runājot par mācīšanas stilu, tas ir atšķirīgs. Mēs Itālijas skolā reti diskutējam, jo mums ir jālasa, jāraksta, jākonspektē. Es to sauktu par pasīvo, nevis aktīvo mācīšanos. Piemēram, te, Latvijā, mēs mācījāmies par intervijas veidošanu. Un tas nenotika tikai teorētiski, mums pašiem bija pēc tam šīs intervijas jāveido. Es esmu pavisam neilgi Latvijā, bet mācību stundu laikā esam gan viesojušies pie uzņēmējiem, man ir bijušas arī trīs dažādas prakses, kur iepazinos ar dažādām profesijām. Tas ir kaut kas neiedomājams, ja salīdzinu ar Itāliju,” saka Gioele un skaidro, ka arī pēc uzbūves skolas diena krasi atšķiras Latvijā un Itālijā. Tā, piemēram, Latvijā stunda ilgst 40 minūtes un pa vidu ir īsāki vai garāki starpbrīži, taču Itālijā skolā ir tikai viens starpbrīdis. Skolēni faktiski visu laiku atrodas klasē un nomainās skolotāji.

“Ja vajag uz labierīcībām, skolotājam ir jāprasa atļauja iziet no klases, taču skolotājs var pateikt, ka šobrīd iziet nav iespējams,” kādu piemēru min jaunietis un vērtē, ka Latvijas skolā daudz vairāk tiek domāts par jauniešu emocionālos stāvokli. Tiek prasīts jaunieša viedoklis.

Gluži nav taisnība, ka visi latvieši ir noslēgti un drūmi, kā man stāstīja pirms braukšanas uz Latviju. Taču būt par viesskolēnu nozīmē – “piedzīvot”.

“Es gan, protams, nezinu, vai tā ir visās Latvijas skolās, bet mana pieredze Cēsu Jaunajā skolā ir ļoti pozitīva un pārsteidzoša. Es jūtos Latvijā jūtos labi. Man noteikti ir paveicies gan ar skolu, gan viesģimeni. Man ir brīnišķīgi skolasbiedri un aizrautīgi skolotāji. Redzu, ka viņi vēlās ne tikai skolēniem iedot zināšanas, bet arī dalīties ar savu dzīves pieredzi. Tas ir pārsteidzoši,” saka viesskolēns no Itālijas.

Vaicāts, ko nozīmē būt viesskolēnam citā valstī un kādēļ izvēlējās šādu pieredzi gūt, Gioele teic, ka viņa sapnis bija nokļūt Japānā, taču AFS apmaiņas organizācija rezultātā piešķīra apmaiņas gadu Latvijā, par ko viņš neskumst.

“Latvija ir skaista. Īpaši to mīlu tajās dienās, kad ceļo pa Latviju. Esmu jau iepazinis Latgali, Kurzemi. Pats dzīvoju skaistā Vidzemes pilsētā. Man patīk Rīga, un nav gluži taisnība, ka visi latvieši ir noslēgti un drūmi, kā man stāstīja pirms braukšanas uz Latviju. Taču būt par viesskolēnu nozīmē – “piedzīvot”.Tā ir lieliska pieredze, tas maina domāšanas veidu. Es pat noteikti neapzinos visu, ko man tas būs devis pēc šī gada. Mans apmaiņas gads noslēgsies nākamā gada jūnijā, kad atgriezīšos Itālijā. Protasm, nav viegli aizbraukt no savas ģimenes, draugiem. Sanāk dzīvi it kā sākt no nulles, jo jāpieņem gan jaunā ģimene, pilsēta, skola, klasesbiedri. Jāmeklē savi draugi, tas nav tik viegli. Domāju, ka šajā apmaiņas gadā kļūšu daudz patstāvīgāks un neatkarīgāks. Kad aizbraukšu atpakaļ uz Itāliju, mājām, noteikti jutīšos citādāk. Būs vieglāk arī aiziet no ģimenes, kad pabeigšu vidusskolu,” prāto Gioele.

Jāteic, ka jaunietis ir arī labs piemērs tam, ka var iemācīties jaunu valodu pavisam ātri, ja vien ir vēlēšanās. Itālis atklāj, ka sākumā bija vēlējies mācīties krievu valodu, jo Itālijā to daudzi mācās, taču ātri sapratis, ka divas valodas neiemācīsies.

“Es tiešām mēģinu mācīties latviešu valodu, jo vēlos saprast, ko jaunieši līdzās man runā. Ir grūti dzīvot vidē, kur nesaproti neko. Man šķiet, ka latviešu valoda ir sarežģīta. Redzu, ka vidusskolā jaunieši mācās vēl gramatiku. Tas nozīmē, ka ar vienu gadu nepietiks, taču es cenšos,” saka Gioele. Viņš arī pamanījis to, ka angļu valodu Latvijā jaunieši pārzina ļoti labā līmenī. Sākumā viņam bijis kauns par savu angļu valodu, izdzirdot, kā runā skolasbiedri. “Šis arī būs vēl viens ieguvums, kad atgriezīšos Itālijā. Man noteikti būs labāka angļu valoda, nekā maniem itāļu klasesbiedriem,” smaidot saka Gioele un, domājot par nākotni, saka, ka vēlētos studēt psiholoģiju. Iespējams, Spānijā, tādēļ gan Itālijā, gan Cēsu Jaunajā vidusskolā novērtē iespēju mācīties spāņu valodu.

“Skatoties uz saviem viesvecākiem, saprotu, ka cilvēks dzīvē vienlīdz labi var darīt vairākus darbus. Ja godīgi, Itālijā šādas pieejas nav. Ja esi ārsts, tev ir jābūt ārstam. Ja esi skolotājs, tātad tikai skolotājs. Arī mani vecāki vienmēr man teikuši, ka cilvēks dzīvē var darīt tikai vienu darbu, taču tagad saprotu, ka tā nav,” pārdomās dalās puisis.

Mūsdienīga valodu mācīšana un mācīšanās

2. jan. 2023, Nav komentāru

Liene Lote

Mūsu skolēniem skolā ir iespēja apgūt dažādas valodas, sākot ar angļu, spāņu un franču līdz pat ķīniešu valodai. Uz sarunu aicināju valodu skolotājas Santu Zvirbuli un Ilvu Šintu, kuras ikdienā pasniedz dažādas valodas.

Ilva stāsta, ka viņa spāņu valodu skolās māca kopš 2009. gada, bet franču valodu kopš 2014. gada. Savukārt Santa ķīniešu valodu iemācījās, dzīvojot un studējot valodu Ķīnā, savukārt vēlāk spāņu valodu apguva, dzīvojot Meksikā. Santa teic, ka pirms septiņiem gadiem nāca lēmums, ka viņa valodas mācīs citiem.

Kā nonācāt līdz tam, ka sapratāt, ka valodas jūs interesē?

Ilva: - Spāņu valoda manā dzīvē ienāca 14 gadu vecumā. Un mums abām ar Santu bijusi viena spāņu valodas skolotāja, kura mani tik ļoti iedvesmoja, ka es pēc ģimnāzijas absolvēšanas meklēju jebkādu iespēju tālāk praktizēt spāņu valodu. Tālāk sāku studēt Vidzemes augstskolā, kur tolaik bija fantastiskas iespējas doties dažādos apmaiņas braucienos, praksēs un beigās sanāca tā, ka es pat Spānijā studēju. Es vienkārši meklēju un atradu iespējas. Vēlāk jau es izmācījos tulkošanu un vēl tam visam pievienoju maģistratūru romānistikā. Bet par skolotāju gan es pati neizvēlējos kļūt. Tas drīzāk bija spiediens no malas, ja tā var teikt.

Santa: - Es sāku mācīt savulaik angļu valodu ķīniešiem Ķīnā. Savukārt vēlāk, kad pārcēlos uz dzīvi Meksikā, es neko citu nevarēju darīt kā mācīt ķīniešu valodu, jo nemācēju runāt spāniski. Tā es atradu darbu ķīniešu valodas skolā, kur mācīju angļu un ķīniešu valodu. Protams, tālāk nāca arī ideja par privātstundu vadīšanu un arī šobrīd paralēli darbam Cēsu Jaunajā skolā privātiem klientiem mācu ķīniešu un spāņu valodu. Bet arī šī valodu mācīšana manā dzīvē ienāca nejauši, jo tas nekad man nebija tāds sapnis.

Kā mainījies veids, kā jums skolā mācīja valodas un kā to tagad darāt pašas?

Ilva: - Šis laiks, kurā pašlaik mēs dzīvojam, ir tik piemērots, lai mācītu un mācītos valodas. Iedomājies, ka toreiz, kad mācījāmies krievu, angļu valodu un, iespējams, vēl vācu valodu – vienīgais, ka bija, kasete, kuru mācību stundas laikā uzlikt. Kaut ko klausījāmies un domājām, cik tas ir kaut kas īpašs. Mana tā laika spāņu valodas skolotāja parādīja, ka tur tuneļa galā vēl ir kāda gaismiņa, jo veda no Spānijas tolaik diskus, kuros bija nelieli uzdevumi. Savukārt mūsdienās ir viss, ko varam vēlēties valodas apguvei. Ir ērti strādāt ne tikai digitālo iespēju dēļ, bet tādēļ, ka pasaule ir atvērta. Mēs varam ceļot, mēs varam sazināties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā. Jo valodas apguvē būtiski ir iespēja, ka varam kontaktēties ar native speakers.

Santa: - Jā, piemēram, šobrīd vienai sievietei, kura pārcēlusies uz dzīvi Spānijā, mācīju tematu par transporta līdzekļiem. Un mēs nemācāmies tikai teoriju no grāmatām, bet lūdzu viņai atvērt vietējo vilcienu sarakstu mājas lapu Spānijā un viņai bija jāpēta reāli maršruti, cenas, nokļūšanas iespējas. Tas ir pavisam citādāk, un varam savus studentus sagatavot reālām situācijām.

Vai redzat, ka skolēni skolā novērtē iespēju apgūt valodas, lai pēc tam nav jāiet maksas kursos apgūt visas vēlamās svešvalodas? Vai ir šī motivācija?

Ilva: - Es teiktu, ka parasti šo izdara vecāki, kuri šo stāstu zina un saprot. Viņi tad arī atrod īstos vārdus. Bet šis jautājums par motivāciju. Ja jaunietis zina, kādēļ vēlās apgūt valodu, viņš to darīs bez piespiešanās. Protams, ceļošana ir lielisks motivators. Ja jaunietis zina, ka vēlēsies ceļot vai varbūt pat studēt, strādāt kādā valstī, viņš noteikti daudz motivētāk apgūs svešvalodas. Un ir pasaule, kura nerunā angļu valodā, tātad arī citas valodas ir un būs nepieciešamas.

Santa: - Pagājušā gada 10. klase viena moduļa laikā devās uz Spāniju. Viņi pērn pirmo gadu sāka mācīties šo valodu. Nezinu, kas bija motivators, bet šogad jaunieši ar daudz lielāku atdevi mācās spāņu valodu. Protams, tas ir vērtīgi, ja skolēni redz jēgu, mērķi tam, ko dara.

Ilva: - Un vēl, ja esi, lūk, bijis Spānijā, kā var nepatīk spāņu valoda? Protams, ka patiks un lielākoties būs vēlme tālāk mācīties. Turklāt gribēsies atgriezties. Tas mūsdienās ir tik ērti un vienkārši izdarām. Tas ir motivators mācīties valodas.

Santa: - Un spāņu valoda taču nesākas un nebeidzas tikai ar Spāniju. Tā ir visa Latīņamerika. 21 pasaules valsts. Turklāt no spāņu valodas “pāreja” uz itāliešu un franču valodu ir maigāka.

Ilva: - Un es parasti iesaku sākt ar spāņu valodu un tad tālāk patiešām var mācīties itāliešu, franču valodu.

Vai ir tā, ka cilvēkam, kurš pārvalda vairākas valodas, ir daudz vieglāk iemācīties katru nākamo?

Ilva: - Romāņu valodu kontekstā noteikti, jā.

Santa: - Domāju pašlaik par ķīniešu valodu…Vai tas palīdz iemācīties vieglāk šo valodu, ka es zinu spāņu vai franču valodu. Es laikam teiktu, ja cilvēks ir iemācījies vienu, otru, trešo valodu, tas nozīmē, ka viņam ir vēlme un ķēriens to darīt. Tad katra nākamā nāks kā jauns izaicinājums, ar kuru vienkārši būs vēlme tikt veiksmīgi galā. No šāda aspekta skatoties, jā.

Kā vērtējat to, ka skolās nākotnē vairs nemācīsies krievu valodu? Un savā skolā jau vairs nemācāmies.

Ilva: - Ja es tagad runāju tikai par valodu kā par valodu, es teiktu, ka tas ir pārsteidzīgs lēmums. Tam būs negatīvas sekas. Vēl es domāju, ja mums ir līdzās šāda kaimiņvalsts, ir neapdomīgi nezināt šo valodu.

Santa: - Es piekrītu Ilvai, bet, vairāk domājot par to, ka tas ir atšķirīgs alfabēts, ļoti atšķirīga valoda. Mācoties šo valodu, prātā atveras vēl viens kanāls. Turklāt neizbēgami ceļojot vai strādājot ar šo valodu pasaulē saskarsimies. Valoda jau pasaulē nepazudīs, jo tajā runā milzīgi liels procents cilvēces.

Ilva: - Bet es varu saprast, ka skolēni pēdējos gados bija zemu motivēti mācīties krievu valodu. Ka bija grūtības atrast krievu valodas skolotājus. Un, ja atrada, tad visticamāk krievu valodas skolotāju, kurš īsti nespēja iedvesmot jauniešus un motivēt viņus tieši valodai. Jo tieši skolotājs būtu tas, kurš var iedvesmot uz valodas apguvi, lai kāda tā arī būtu un lai kāds būtu tai starptautiskais tēls. Domāju, ka krievu valodai nākotnē vajadzēs spēcīgu zīmolvedību, kad tā atgriezīsies.

Mūsu skolā tās pastāvēšas vēsturē pirmo reizi ir viesskolēns. Gioele no Itālijas, kurš mācās 10. klasē. Vai tas kaut kā ietekmē svešvalodu tematu?

Santa: - Tas ir ļoti pozitīvi. Lūk, arī tas pierāda to, ka svešvalodas mums ir un var būt ļoti tuvu, jo pasaule ir atvērta.

Ilva: - Protams, tas ir pozitīvi. Protams, ja vēl skolā varētu apgūt itāliešu valodu, tam būtu vēl lielāka pievienotā vērtība, taču arī iespēja ar Gioeli ikdienā runāt angļu valodā vai redzēt, kā viņš dienu no dienas apgūst latviešu valodu, ir apbrīnojami.

Šogad, sākoties skolas mācību gadam, valodu apguve tika piedāvāta arī vecākiem. Kāda bija atsaucība?

Santa: - Jā, piedāvājām spāņu un ķīniešu valodas kursus grupā, taču pieteicās tikai divi vecāki ķīniešu valodai, bet spāņu valodai nepieteicās neviens. Es nemācēšu šo izskaidrot, bet atsaucība patiešām bija minimāla. Iespējams, ka šis vēl notiks un ka mums būs iespēja mācīt arī savu skolēnu vecākus.

Vai jums ir vēlme pašām apgūt vēl kādu valodu?

Ilva: - Jaunu valodu gan vairs ne, bet es vēlos iet dziļāk franču un spāņu valodā. Valoda ir dzīva, tā mainās. Mainās semantika, ienāk jaunvārdi un es vēlos būt valodā. Taču, ja man kādreiz pietiks resursu, vēlētos apgūt japāņu un itāliešu valodu.

Santa: - Jā, es turpinu mācīties ik dienu ķīniešu valodu. Es tur neesmu bijusi vairākus gadus, tādēļ es mācos. Man ir sava ķīniešu valodas skolotāja.

Kas ir būtiskākais ieteikums valodu apguvē?

Ilva: - Apgūstot valodu, mēģināt to piedzīvot. Caur kultūru, ēdienu gatavošanu, mūziku.

Santa: - Vēlēties vienkārši apgūt valodu.

Jaunieši pēc ERASMUS+ projekta dalās pieredzē

6. dec. 2022, Nav komentāru

Liene Lote

Jau pagājis laiks kopš mūsu vidusskolēni atgriezušies no ERASMUS+ projekta "Open your mind and let me in" Gruzijā, kur vairāk nekā nedēļu darbojās dažādās aktivitātēs, nodarbībās un pasākumos, lai izzinātu cilvēktiesību jautājumus un aktualizētu dzimuma identitātes problēmas Latvijā, Eiropā un ārpus tās.

Atgriežoties no projekta, jaunieši dalījās ar iegūto savā skolā, kur tika aicināti skolasbiedri, pedagogi un vecāki. Jaunieši rādīja gan uzņemto filmu Gruzijā, gan stāstīja par iegūto pieredzi! Jaunieši paši ir pārateigti, cik paši savā starpā kļuva saliedēti projekta laikā un cik daudz iekšējas barjeras salauza projekta laikā.

Vidusskolēni ikvienu aicināja dzīvē izmantot iespējas un doties projektos, ja tas vien ir iespējams. Arī skolasbiedri uzdeva dažādus jautājumus un centās izzināt gan par kultūras un tradīcijas atšķirīgām Gruzijā, gan par projektā aktualizēto tematu.

11. klases skolēns Tomass atzīst, ka šis projekts bija jauna pieredze un milzīgs izaicinājums. "Mēs visi šādā projektā piedalījāmies pirmo reizi, un tas izrādījās tik interesanti un noderīgi. Mēs katrs šī projekta laikā pārvarējām savas robežas. Runājām, darbojāmies grupās, iepazināmies un daudz runājām, diskutējām un smējāmies," lielisks projekts un neaizmirstama pieredze mums visiem.

Projektu Finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Nacionālās aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Agnese Rakovska mūzikas stundās

1. dec. 2022, Nav komentāru

Šonedēļ Cēsu Jaunajā skolā ar projektu #zvaigznajaklase viesojās mūziķi Agnese Rakovska un Matīss Repsis.

Ar projektu “Zvaigznāja klase” plānots veidot jaunu konceptu mūzikas nodarbībām vispārizglītojošajās skolās. Agnese Rakovska uzskata, ka mūzikas nodarbībām jābalstās praksē un mazāk teorijā.

Mūzikas nodarbībām ir jābūt vērstām uz praktisku darbību un uzdevumiem, kas veicina katra skolēna radošumu un interesi par mūziku, tādējādi audzinot paaudzi, kas spēj konkurēt prasīgajā darba tirgū un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Agnese žurnāla UNA novembra numurā atzīst, ka: “Mūzika nav tikai par dziedāšanu korī vai solokarjeras veidošana, un es gribu visas šīs stigmatiskās domas izmest ārā pa logu.”

Latvijas un Gruzijas jaunieši aktualizē identitātes jautājumus

17. nov. 2022, Nav komentāru

Liene Lote Čemme,

CJS vidusskolas pedagoģe un jauniešu mentore

Cēsu Jaunās vidusskolas (CJS) 11. klases jaunieši uzrakstījuši ERASMUS+ programmu projektu “Open your mind and let me in”, kas skar mūsdienās aktuālu jautājumu – jauniešu identitāti un cilvēktiesības ar uzsvaru uz vienlīdzīgām tiesībām. Šī projekta nosaukums nes ideju, lai paraugāmies plašāk, lai saskatām atšķirīgo sev apkārt un cenšamies to pieņemt. Lai droši varam runāt par savas identitātes apzināšanu un dzimuma vienlīdzību.

Jaunieši kā partnerorganizāciju izvēlējās gruzīnu pārstāvjus “Union Georgian Youth For Europe” (GYE), aicinot arī jauniešus no Guzijas aizdomāties par šo tematu. Projekta temats un galvenais mērķis - likt jauniešiem no Latvijas un Gruzijas vairāk izprast šī temata nozīmi un apjaust savu lomu un ietekmi uz šo jautājumu mūsdienu sabiedrībā.

Projekta "Open Your Mind and let me in" uzdevumi ir likt cilvēkiem aizdomāties par cilvēktiesībām un vienlīdzīgām tiesībām kopumā. Protams, Latvijā un visā pasaulē īpaši aktuāls kļuvis dzimumu līdztiesības un identitātes jautājums. Diemžēl arvien vairāk jauniešu arī Latvijā ir spiesti slēpt savas patiesās sajūtas par dzimuma identitāti. Ir bailes runāt un atklāt citiem, par to, kā jaunietis vai jauniete jūtas. Par to, ka dzimuma maiņa ir realitāte daudzu jauniešu dzīvēs.

Cēsu Jaunās skolas jaunieši vēlas aktualizēt šo tematu. Veidot diskusijas starp jauniešiem, tostarp iesaistot jauniešus no Gruzijas. Kopīgo diskusiju un sarunu laikā ir būtiski mudināt jauniešus nebaidīties runāt par šādiem tematiem. Ir vēlme izglītot un atbalstīt vienaudžus, kuriem identitātes jautājumi ir svarīgi un aktuāli. Arī tos, kuriem šie jautājumi līdz šim šķituši sveši vai mazsvarīgi.

Cēsu Jaunās vidusskolas 11. klases skolnieks Tomass Gusts Grizāns saka: “ Būtu lieliski, ja šis projekts palīdzētu mazināt diskrimināciju sabiedrībā kopumā. Ja tas veicinātu vienlīdzību dažādos cilvēktiesību jautājumos. Mēs dzīvojam “it kā” atvērtā un modernā sabiedrībā, kur cilvēki, tostarp jau jaunieši, nebūtu jāiedala kādās konkrētās kategorijās. Runājot tieši par dzimuma identitāte, arī šeit būtiski apjaust, ka mūsu starpā ir šādi jaunieši. Turklāt arī ļoti daudzās novada skolās. Iespējams, pat visās. Jautājums ir tikai par to, cik atklāti un droši jūtas šīs skolas jaunieši, lai par to runātu.”

Vidusskolēns Sebastians Saule norāda, ka šis jautājums ir svarīgs gan puišiem, gan meitenēm, turklāt ne tikai pusaudža vecumā, bet vēlāk studiju gados. Kad darba devējs izdara izvēli kāda dzimuma priekšā, kad atalgojums mainās vai kad vecāki mājās traukus liek mazgāt māsai, bet malku kamīnam ienest – brālim. “Es cienu citu cilvēku identitātes un saprotu, ka būt citādam salīdzinājumā ar mani nemaz nav slikti, jo tas ir tieši normāli, ka uz pasaules ir dažādība un cilvēki var socializējoties katrs atrast sev tuvus draugus, saprotošu ģimeni un domu biedrus katras savas dzīves mirkļos. Pie mums šonedēļ skolā viesojās divas gruzīnu jaunietes Ana Khvistani un Mariama Ghoghadze, kuras neslēpa, ka Gruzijā dzimuma identitātes jautājums diezgan lielā mērā ir tabu temats. Tieši šis būs viens no lielākajiem izaicinājumiem – diskutēt par šādiem tematiem valstī, kuri ir vēl slēgtāk domājoši nekā latvieši.”

Jauniešu mērķis projekta laikā ir izveidot video materiālu, kas rosinās pārdomas par cilvēktiesībām, identitāti un vienlīdzīgu tiesību jautājumiem. Cēsu Jaunās vidusskolas jaunieši vēlas par šo tematu veidot arī diskusiju pēcpusdienu kopā ar citiem novada jauniešiem un rast iespēju šajā jautājumā iedziļināties vecākiem, pedagogiem un sabiedrībai kopumā.

Foto: Marta Malceniece

Valsts svētku deserts

17. nov. 2022, Nav komentāru

2.klases audzinātājai Lindai Mārtiņsonei taujājam, kādu kūku gatavot ģimenēs kopā ar bērniem Valsts svētkos.

Viņa norāda, ka kopīga svētku galda klāšana un saldā gatavošana patiešām var būt lielisks mirklis svētku svinēšanā.

“Saldais noteikti varētu būt gatavots no Latvijā ražotiem un pieejamiem produktiem un idejai ieteikšu recepti lieliskam desertam, kas garšos visiem.

Vispirms gatavojam medus mīklu un cepam lielus mīklas cepumus bez formas. Kad mīkla atdzisusi, to salauž un saberž ar rokām vai sablenderē rīvmaizei līdzīgā konsistencē. Paralēli pagatvo (uzvāra katliņā) ievārījumu no upenēm vai ķiršiem, vai āboliem - no jebkā, kas ir pieejams saldētavā. Cukuru nepievieno, jo pārējās sastāvdaļas būs gana saldas.

Tad gatavo krēmu - krēmsieru (izvēlos “Limbažu piena”) nedaudz uzputo, tam pievieno saputotu saldo krējumu ar cukuru un vaniļas cukuru. Šeit cukuru var nežēlot, jo krēmsiers ir skābens.

Tālāk sāk kārtot desertu - trauciņam apkšā liek mīklas drupačas, nedaudz apslaka aplej siltu pienu, kas sajaukts ar medu. Liek ievārijumu, izsmērē ar karotīti, liek krēma kārtu un dažas odziņas , ja tādas ir. Tad atkal drupačas un atkārto visas darbības. Kārtojumam jābeidzas ar krēma kārtu, kurai virsū liek ogas vai jebkādu citu rotājumu. Ideāli, ja kārtojums nostāv visu nakti ledusskapī, būs savilcies. Lai labi garšo un priecīgus svētkus!” vēl skolotāja Linda.

P.S. Medus mīklas recepte:

4 ēd. k. medus

1 glāze/s cukurs

4 ola

1 tējk. soda

150 g sviests

3 glāze/s milti

augu eļļa

Liene Lote

Identitāte – vairs nav tabu temats

23. okt. 2022, Nav komentāru

Liene Lote Čemme,

CJS vidusskolas pedagoģe un jauniešu mentore

Foto: Marta Malceniece

Lai mums visiem kopā izdevies jaunais mācību gads!

2. sep. 2022, Nav komentāru

Cēsu Jaunās skolas kolektīvs bija sarūpējis lieliskus 1.septembra svētkus saviem skolēniem. Dažādas aktivitātes, radošās darbnīcas un pārsteigumi iepriecināja ikvienu.

Esam gatavi 10. skolas sezonai un sakām paldies ģimenēm un kolēģiem, kuri šodien bija un baudīja rudenīgi dzestro svētku dienu.

Esam priecīgi mūsu kolektīvā uzņemt jaunos kolēģus, ar kuriem pavisam drīz iepazīstināsim mūsu skolas Facebook kontā. Tāpat šis gads ir īpašs ar to, ka Cēsu Jaunajā vidusskolā pirmo reizi mācīsies skolēns no Itālijas.

Esam augustā kopā daudz strādājuši un gatavojušies jaunajam mācību gadam. Lai mums visiem kopā tas izdevies!

Skolas gads noslēdzas ar karnevālu

27. mai. 2022, Nav komentāru

Ar dažādiem pasākumiem, notikumiem, meistarklasēm un darbnīcām mūsu vidusskolā noslēdzas mācību gads.

Vēl šovakar 10. klases skolnieces Annas organizēts un lolots gada noslēguma pasākums 6. -10. klases skolēniem. "Mana ideja bija veidot gada noslēguma karnevālu sengrieķu stilā. Man bija svarīgi, lai pasākumā būtu laba ne tikai mūzika, gaismas, bet arī lai dekorācijas. No ģipša izlēju cilvēku ķermeņa formas, veidoju vīnogu ķekaru un stilizētu vīna upi no sarkana auduma. Protams, paldies klases un skolas biedriem, kuri piedalījās arī dekorāciju veidošanas darbnīcā un pasākuma iekārtošanā," saka Anna.

Vidusskolniece neslēpj, ka ir mākslinieciska un radoša personība, tādēļ labprāt izvēlējās organizēt skolā šādu pasākumu, neslēpjot, ka noteikti to darīs ari nākamgad.

""Man patīk radīt un patīk pārsteigt cilvēkus. Šī ir tikai viena ideja tam, kā iztēlojos skolas pasākumu. Ļoti ceru, ka skolasbiedri būs padomājuši par atbilstošiem tērpiem. Ceru, ka viss izdosies. Pati karnevālā būšu īstens sengrieķu Erots ar visām viņa trakulīgajām bultām," smaidot saka Anna.

10. klases jaunieši II moduli noslēdz Barselonā

1. apr. 2022, Nav komentāru

10.klases jaunieši 2.semestrī strādāja pie jauna projekta “Tūrisma programmas izstrāde”, apvienojot vairākus mācību priekšmetus - kultūras pamatus, uzņēmējdarbību, vēsturi, spāņu, angļu un latviešu valodu, kā arī dizains un tehnoloģijas.

Jaunieši, darbojoties individuāli, pāros, grupās, paši izzināja Barselonas kultūru, mākslu, tradīcijas, ēdienus un daudz ko citu.

Mācību procesā tika izveidota 5 dienu tūrisma programma, kuru tad noslēgumā jaunieši paši devās uz Barselonu pētīt, iegūstot arī interesantu un noderīgu ceļošanas pieredzi. Lietā tika likas arī spāņu valodas zināšanas, kuras šogad jaunieši apgūst vidusskolā. Vidusskolēni paši Barselonā organizēja dienas plānu, vadīja ekskursijas un plānoja pusdienu vietas. Kopā darīja, izzināja un piedzīvoja.

Sākas skolēnu uzņemšana 2022./2023. mācību gadam

8. jan. 2022

Jauno gadu iesākam darbīgi un izsludinām skolēnu uzņemšanu nākamajam mācību gadam pamatskolas un vidusskolas klasēs.

Tā kā ne visās pamatskolas klasēs ir brīvas vietas, uzņemsim tik, cik būs iespējams.

Lai iestātos pamatskolā, vispirms ir jāuzraksta iesniegums un jāatnāk ciemos pie mums, lai iepazītos. Iesniegums ŠEIT
Lai iestātos vidusskolas 10. vai 11. klasē, vispirms ir jāaizpilda vidusskolēna anketa un aicināsim tevi uz individuālājām pārrunām. Anketa ŠEIT

DODAMIES ZIEMAS BRĪVLAIKĀ

29. dec. 2021

Noslēdzies pirmais mācību semestris. Skolēni saņēmuši savus sekmju izrakstus, devušies ziemas "liecību saņemšanas" pārgājienā, viens otram novēlējuši smieklus Jauanjā gadā.

Savus skolēnus šogad sveicām ar 7. klases skolēnu veidotām svētku kartītēm, savukārt skolas skolotāji katram skolēnam vēlēja vislabāko.

Tiekamies skolā 5. janvārī!

MŪSU SKOLAS PIRMĀ 10.KLASE CEP SVĒTKU KŪKU

5. sep. 2021

Svētki ir tad, kad satiekas cilvēki! Un mūsu vidusskolas pirmā 10. klase patiešām ir satikusies, pulcējot jauniešus no Cēsu, Siguldas un Valmieras novada.

Viņi šodien svinēja svētkus, cepot savu pirmo kopīgo kūku! Brīnišķīgi jaunieši, kuri gatavi mācīties, darboties un no sirds izbaudīt savus vidusskolas gadus skolā, kuru patiesībā radām un veidojam kopā ar viņiem!

Par to, kā mēs mācīsimies, noteikti vēl pastāstīsim, bet šodiena pieder kūkas cepšanas meistarklasei un mūsu kopīgajiem satikšanās svētkiem Cēsu Jaunajā vidusskolā.

Jaunieši jau pēc pirmās nedēļas skolā atzina, ka jūtas lieliski. Viņi paspējuši izveidot jau savu klases pašpārvaldi, nosakot jauniešus, kuri atbildēs gan par klases pasākumu organizēšanu, gan saviem mācību rezultātiem. Viņi ir gatavi regulāri tikties neformālās pēcpusdienās ar saviem pedagogiem, kā arī veidot paši savas klases rutīnas, lai skolā justos labi un brīvi.

SKOLĒNU UZŅEMŠANA TURPINĀS

4. jūl. 2021

Cēsu Jaunā skola piedāvā mācīties draudzīgā, sirsnīgā un cieņpilnā vidē. Arī vasarā notiek skolēnu uzņemšana tajās klasēs, kur vēl ir brīvas vietas.

Šobrīd ir iespēja pievienoties skolēniem sekojošās klasēs:

PAMATSKOLĀ

2.klase - 2 brīvas vietas

3.klase - 4 brīvas vietas

5.klase - 5 brīvas vietas

7. klase - 4 brīvas vietas

8. klase - 4 brīvas vietas

Skolēnu uzņemšana nākamajam mācību gadam vairs nenotiek 1., 4., 6. un 9. klasē.

VIDUSSKOLĀ

10. klase - vēl ir iespēja pieteikties, aizpildot anketu un atnākot uz individuālajām pārrunām. Piedāvāsim atšķirīgu mācīšanās pieredzi. Būs iespēja apgūt padziļināti angļu valodu, mācīties spāņu un ķīniešu valodu. Rakstīt projektus, doties apmaiņas programmās, veidot savu mācību uzņēmumu un organizēt savu vidusskolēna ikdienas ritmu.

Informācija par mācību maksu atrodama ŠEIT

Lai iestātos skolā, sazinies ar mūsu direktoru Ivo Rodi (t. 22059599) un aizpildi iesniegumu, kuru atradīsi mūsu mājas lapā.

NOSLĒDZAS SKOLAS GADS

6. jūn. 2021

Ar tik daudzām pozitīvām emocijām, apskāvieniem, smaidiem, labiem vārdiem, prieka asarām vakar Cēsu Jaunās skolas kolektīvs noslēdza darba cēlienu. Kopā sanākot skolas pedagogiem, sacījām viens otram paldies par ieguldīto laiku, darbu, idejām, smaidiem, atbalstu un kopā būšanu mūsu īpašajā komandā.

Mēs savu skolu nevaram iedomāties bez mūsu lieliskajiem vadītājiem Ivo Rodes un Valdas Malcenieces. Cilvēki, kuri spējuši pulcēt sev apkārt fantastiskus cilvēkus/kolēģus, ģimenes un bērnus.

Saņēmām arī mūsu 9.klases jauniešu pašu gatavoto dāvanu skolai. Skaistu un noderīgu dāvanu!

Vēl un vēl varam teikt, ka lepojamies ar mūsu jauniešiem un kolektīvu. Vēl norit gatavošanās darbi 9.klases izlaidumam, bet mācību cēlienu visi esam noslēguši ar gandarījuma un labi padarīta darba sajūtu.

Vēlam skaistu vasaru mūsu skolēniem un ģimenēm. Mūsu kolēģiem un viņu ģimenēm!

Foto: Lote

Cēsu Jaunā vidusskola. Jautā, mēs atbildēsim!

12. mar. 2021

Šovasar Cēsu Jaunā skola pirmo reizi uzņems skolēnus 10. klasē

Cēsu Jaunā vidusskola būs atšķirīga no citām vidusskolām ar daudz patstāvīgāku mācību ritmu, pedagogu/mentoru klātbūtni, kā arī obligātu izaicinājumu - veidot savu mācību uzņēmumu.

Vidusskola paredzēta jauniešiem, kuri labprāt mācības vēlētos apvienot ar darba iespējām, gūt pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā un piedalīties ārvalstu praksēs. Mēs veidosim harmonisku un aizraujošu mācību vidi, lai jums parādītu, ka mūsdienās mācīties vidusskolā var arī daudz aizraujošāk un iedvesmojoties citam no cita.

Skolēniem piedāvāsim:

- atšķirīgu un aizraujošu mācību vidi;

- iespēju mācīties klasē, kurā mācās 15-18 skolēni (vietu skaits ierobežots);

- iespēju veidot pašiem savu pašpārvaldi, organizēt sev interesējošus pasākumus un dažādas citas aktivitātes;

- dažādos mācību priekšmetos daļu mācību vielas apgūt angļu valodā (piemēram, biznesā, dizaina tehnoloģijās u.c.)

- iespēju doties ārvalstu pieredzes braucienos, lai apgūtu valodas un uzņēmējdarbības prasmes;

- ar aizrautību iesaistīties sava skolēnu mācību uzņēmuma radīšanā un attīstīšanā;

- būt par savas dzīves noteicējiem, plānojot savu mācību un atpūtas laiku.

Raksti un uzdod savu jautājumu ŠEIT.

PRIEKA FENOMENS

5. mar. 2021

Ar skolas psiholoģi Innu Rezgali runājam par to, kā mācīties būt priecīgiem un kā iemācīties krāt prieku. Gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem.

Inna stāsta, ka nesen kādā sarunā ar kolēģi pārrunājusi kādu pētījumu par prieku no neirozinātnes aspekta. Tas viņai par šo tematu licis aizdomāties par to, ka ikviena cilvēka spēju izjust prieku var izmērīt, izmantojot konkrētus kritērijus.

“Pirmais kritērijs, cik ātri mēs spējam izjust prieku. Katrs pats sev var uzdot šo jautājumu, ņemot par piemēru skalu no nulles līdz desmit. Otrs kritērijs, cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai no bēdīga emocionālā stāvokļa spējam atkal sākt smaidīt un priecāties. Trešais – cik cilvēkam ir liela spēja nokoncentrēties uz apņemšanos, ka šodien būšu priecīgs (apmierināts) un nekas mani no tā “neizsitīs,” saka Inna un atklāj ceturto mērījumu. Proti, tas saistīts ar to, cik lielā mērā izmantojam savu prieku un to pārvēršam dāsnumā. Ja esam priecīgi, vai spējam iepriecināt citus cilvēkus? Vai spējam vairāk pasmaidīt, atbalstīt, uzmundrināt, tā daloties ar savu prieku un labsajūtu.

“Savukārt varam runāt par trīs dažādiem veidiem, kā izmantojam savu prieku un pārvēršam to dāsnumā. Pirmkārt, tas izpaužas došanā otram. Dāvanas, praktiskas lietas, finansiāls atbalsts, arī tas rada cilvēkam prieku. Otrs dāsnuma veids – mūsu veltītais laiks kādam citam. Un trešais dāsnuma veids izpaužas, kad iedrošinām, atbalstām, uzmundrinām citus cilvēkus,” skaidro psiholoģe.

Runājam arī par to, ka bieži prieks tiek definēts kā konkrēts prāta stāvoklis, kas nozīmē, ka cilvēks to pats var ietekmēt. Gluži tāpat kā cilvēks spēj nodoties skumjām, kultivējot šo prāta stāvokli, vai “uzkurināt” neapmierinātību un dusmas.

“Mēdz gadīties, ka netiekam pāri kādai neveiksmei, pakāpeniski sākam prātot, ka varbūt neviens mūs nemīl, visi mūs ir pievīluši… klausāmies attiecīgas noskaņas mūziku... un šādi patiešām spējam sevi uzturēt skumju un aizvainojuma stāvoklī. Taču te vēlos uzsvērt, ka arī prieks ir konkrēts prāta stāvoklis, kas jāmācās stimulēt. Un te katram pašam jāapzinās, kas šādu stāvokli mūsos nostiprina – īpaša mūzika, laba filma, kāda sporta aktivitāte, svešvalodas apgūšana, krustvārdu mīklu minēšana vai jebkas cits! Turklāt pietiek ar 20 minūšu aktivitāti, lai cilvēks sajustos labāk,” norāda Inna, sakot, ka lieliski noder arī pozitīvu atmiņu atcerēšanās, kas arī prātam liek reaģēt un sūtīt smadzenēm pozitīvus signālus.

Cilvēki ir atšķirīgi, arī veidi, kas viņus iepriecina. Psiholoģe norāda, ka tiek izdalīti vairāki baudu veidi – ķermeniskie (ķermeņa jutekliskais prieks - SPA, masāža uc.), estētiskie (viss skaistais, būšana dabā uc), intelektuālie (kad kaut ko jaunu iemācāmies), rotaļīgie (spēles, dauzīšanās). “Un protams, prieks ir saistīts ar emocionālo baudu, ko sniedz attiecības, draudzība, mīlēšana, veiksmīga sadarbība tādēļ ir svarīgi, ka līdzās mums ir pozitīvi un jauki cilvēki,” bilst Inna un vaicāta, kādēļ tomēr ir tādas dienas, kad mums šķiet, ka nekas īsti mūs neiepriecina, atbild: “Mēs nereti pārlieku steidzamies sniegt vērtējumu par kādu lietu, notikumu, un nepaturam atvērtu savu prātu. Sakot, ka viss ir slikti vai kaut kas nenotiek pēc mūsu prāta, mēs patiesībā varbūt neapjaušam, ka šis scenārijs ir veiksmīgākais. Lai šo labāk saprastu, der izlasīt stāstu par zemnieku un zirgu, kas man pašai liekas ļoti pamācošs.”

Autore: Liene Lote

Atslēgas vārds skolēniem – NEPADODIES

3. jan. 2021

LIENE LOTE

Ziemas brīvlaiks nācis lēniem un smagiem soļiem. Attālinātās mācības šoruden kļuva par izaicinājumu ne mazums skolēniem valstī. Jaunieši pagura, zaudēja motivāciju un nespēja tik viegli kā pavasarī saņemties ikdienas darbiem.

Ar skolas psiholoģi Innu Rezgali meklējam atbildes uz jautājumu, kā motivēt skolēnus? Kā atbalstīt skolotājus un vecākus? Psiholoģe norāda, ka vispirms būtu jāsāk ar darba vides iekārtošanu, apdomājot visu nepieciešamo inventāru.

“Katram ģimenē tas ir individuāli – darba galds, rakstāmpiederumi, dators un citas būtiskas lietas attālinātās mācīšanās laikam. Un nav svarīgi, cik liels būs mūsu birojs jeb darba vieta, taču tai jābūt ērtai un pielāgotai videi, kas rosina mācīties. Bez iepriekš nosauktajām lietām būtiski, ka mūsu darba vietā ir arī kaut kas iedvesmojošs – kāda fotogrāfija, mīļlietiņa, talismans vai špikeri mācībām. Jo šis kļūst par skolēna biroju, kurā notiek nopietns mācīšanās process,” saka Inna.

Otra būtiska lieta – dienas kārtības izveide. To psiholoģe jebkura vecuma bērniem rosina izveidot kopā ar vecākiem. Turklāt šajā dienas kārtībā ir jāparedz gan mācīšanās laiks, gan ēšanas un atpūtas pauzes, gan fiziskās aktivitātes un laiks veselīgam miegam. “Šis viss ir ļoti būtiski attālinātās mācīšanās laikā. Vecāko klašu skolēni var atļauties intensīvāk strādāt ilgāku laiku ar mazākām atpūtas pauzēm, bet tomēr pamatskolas mazāko klašu skolēniem vai pavisam mazajiem bērniem ir jāieplāno regulāra atpūta starp mazākiem mācību posmiem. Bet dienas kārtība nozīmē visas iepriekšminētās aktivitātes, ko paredz cilvēka dienas ritms,” uzsver psiholoģe.

Bez dienas kārtības ir ļoti jauki un noderīgi ieviest pārredzamu nedēļas plānojumu. Ir labi, ja ir šāda lapa, kurā parādās visas nedēļas dienas un plānotās mācību stundas, privātās Zoom nodarbības, kā arī ģimenes aktivitātes ir kaut kur acu priekšā un skolēns to redz un apjauš savas nedēļas kontekstā. “Prasmes plānot savu laiku, dzīvi skolēniem ir vēl tikai attīstības procesā. Līdz ar to šis attālinātās vai pašvadītās mācīšanās laiks ir tāds, kurā vecākiem savi bērni ir jāatbalsta vairāk nekā ikdienā, kad visas rūpes un plānojumu uzņemas skola un skolotāji. Tādēļ nevajag domāt, ka mūsu bērni mēneša vai divu laikā uzreiz iemācīsies to, ko mēs esam mācījušies pusi no savas dzīves,” saka Inna un uzsver, ka vēl attālinātās mācīšanās laikā svarīga komponente ir sadarbība ar skolotājiem. Skolotājiem ir jābūt sasniedzamiem arī attālinātās mācīšanās laikā. Tas skolēnam ir svarīgi. Tāpat būtiska ir arī skolēnu sadarbība ar vecākiem, kuri šajā laikā ir savu bērnu atbalsts.

“Pie pašvadītas mācīšanās noteikti varam uzsvērt vārdu “pats”. Tas noteikti ir treniņš pašam. Vispirms domāju pats, tad pajautāju draugam un tikai pēc tam skolotājam vai vecākam. Attālinātās mācīšanās laikā skolēnam attīstās vairākas lietas. Viena svarīga – mums jāpajautā savam bērnam un jānoskaidro, kas ir tas, ko viņš pats prot un kas viņam padodas. Cik ilgi viņš var lasīt? Cik daudz no izlasītā viņš saprot? Cik ilgi var rakstīt vai rēķināt? Tiešām jāsaprot, cik minūtes skolēns pats var koncentrēties darbam. Un tas nozīmē, ka skolēns izmēra savas prasmes dotajā brīdī ar domu, ka turpmāk viņš trenēs savas uzmanības vai spēju noturību. Un tas ir būtiski tādēļ, lai citi no skolēna negaida kaut ko neiespējamu, kas pašam liks ātri zaudēt drosmi. Un šo lietu neizprotot, bērni ātrāk teiks, ka viņi nevar, nezina, nesaprot. Un noteikti dienas beigās bērnam vajag pajautāt ne tikai par jaunajām zināšanām, ko viņš dienas laikā ir apguvis, bet arī par šīm prasmēm. Vai sajuti, ka biji pacietīgāks? Ka tik ātri nepadevies? Un atslēgvārdi patiešām ir – būt pacietīgam un nepadoties,” uzsver psiholoģe, sakot, ka būtiski ir arī veikt nelielu analīzi dienas vai nedēļas beigās par to, kas izdevās un ko vajag darīt citādāk. Ja kaut kas neizdevās, bet metode bija laba, tad sev apsolīt, ka es turpināšu un viss sanāks.

“Sevi ir jāprot uzslavēt un pajautāt, ko es varu darīt citādāk, ja mani, piemēram, traucē kaut kādi ārējie apstākļi. Piemēram, neņemt rokās telefonu, neatbildēt uz katru īsziņu, nelaist kaķi istabā vai paēst nedaudz vēlāk, kad darbs ir pabeigts. Būtiski ir arī neaizmirst par savām emocijām. Gan izpriecāties, gan lepoties, gan ļauties gandarījumam, gan just bailes, garlaicību, grūtības un visu pārējo,” saka Inna.

Pirkumu grozs