Atslēgas vārds skolēniem – NEPADODIES
LIENE LOTE
Ziemas brīvlaiks nācis
lēniem un smagiem soļiem. Attālinātās mācības šoruden kļuva par izaicinājumu ne
mazums skolēniem valstī. Jaunieši pagura, zaudēja motivāciju un nespēja tik
viegli kā pavasarī saņemties ikdienas darbiem.
Ar skolas psiholoģi
Innu Rezgali meklējam atbildes uz jautājumu, kā motivēt skolēnus? Kā
atbalstīt skolotājus un vecākus? Psiholoģe norāda, ka vispirms būtu jāsāk ar
darba vides iekārtošanu, apdomājot visu nepieciešamo inventāru.
“Katram ģimenē tas ir
individuāli – darba galds, rakstāmpiederumi, dators un citas būtiskas lietas
attālinātās mācīšanās laikam. Un nav svarīgi, cik liels būs mūsu birojs jeb
darba vieta, taču tai jābūt ērtai un pielāgotai videi, kas rosina mācīties. Bez
iepriekš nosauktajām lietām būtiski, ka mūsu darba vietā ir arī kaut kas
iedvesmojošs – kāda fotogrāfija, mīļlietiņa, talismans vai špikeri mācībām. Jo
šis kļūst par skolēna biroju, kurā notiek nopietns mācīšanās process,” saka
Inna.
Otra
būtiska lieta – dienas kārtības izveide. To psiholoģe jebkura vecuma bērniem
rosina izveidot kopā ar vecākiem. Turklāt šajā dienas kārtībā ir jāparedz gan
mācīšanās laiks, gan ēšanas un atpūtas pauzes, gan fiziskās aktivitātes un laiks
veselīgam miegam. “Šis viss ir ļoti būtiski attālinātās mācīšanās laikā. Vecāko
klašu skolēni var atļauties intensīvāk strādāt ilgāku laiku ar mazākām atpūtas
pauzēm, bet tomēr pamatskolas mazāko klašu skolēniem vai pavisam mazajiem
bērniem ir jāieplāno regulāra atpūta starp mazākiem mācību posmiem. Bet dienas
kārtība nozīmē visas iepriekšminētās aktivitātes, ko paredz cilvēka dienas
ritms,” uzsver psiholoģe.
Bez
dienas kārtības ir ļoti jauki un noderīgi ieviest pārredzamu nedēļas
plānojumu. Ir labi, ja ir šāda lapa, kurā parādās visas nedēļas dienas un
plānotās mācību stundas, privātās Zoom nodarbības, kā arī ģimenes
aktivitātes ir kaut kur acu priekšā un skolēns to redz un apjauš savas nedēļas
kontekstā. “Prasmes plānot savu laiku, dzīvi skolēniem ir vēl tikai attīstības
procesā. Līdz ar to šis attālinātās vai pašvadītās mācīšanās laiks ir tāds,
kurā vecākiem savi bērni ir jāatbalsta vairāk nekā ikdienā, kad visas rūpes un
plānojumu uzņemas skola un skolotāji. Tādēļ nevajag domāt, ka mūsu bērni mēneša
vai divu laikā uzreiz iemācīsies to, ko mēs esam mācījušies pusi no savas
dzīves,” saka Inna un uzsver, ka vēl attālinātās mācīšanās laikā svarīga
komponente ir sadarbība ar skolotājiem. Skolotājiem ir jābūt
sasniedzamiem arī attālinātās mācīšanās laikā. Tas skolēnam ir svarīgi. Tāpat būtiska
ir arī skolēnu sadarbība ar vecākiem, kuri šajā laikā ir savu bērnu
atbalsts.
“Pie
pašvadītas mācīšanās noteikti varam uzsvērt vārdu “pats”. Tas noteikti
ir treniņš pašam. Vispirms domāju pats, tad pajautāju draugam un tikai pēc tam
skolotājam vai vecākam. Attālinātās mācīšanās laikā skolēnam attīstās vairākas
lietas. Viena svarīga – mums jāpajautā savam bērnam un jānoskaidro, kas ir tas,
ko viņš pats prot un kas viņam padodas. Cik ilgi viņš var lasīt? Cik daudz no
izlasītā viņš saprot? Cik ilgi var rakstīt vai rēķināt? Tiešām jāsaprot, cik
minūtes skolēns pats var koncentrēties darbam. Un tas nozīmē, ka skolēns izmēra
savas prasmes dotajā brīdī ar domu, ka turpmāk viņš trenēs savas uzmanības vai
spēju noturību. Un tas ir būtiski tādēļ, lai citi no skolēna negaida kaut ko
neiespējamu, kas pašam liks ātri zaudēt drosmi. Un šo lietu neizprotot, bērni
ātrāk teiks, ka viņi nevar, nezina, nesaprot. Un noteikti dienas beigās bērnam
vajag pajautāt ne tikai par jaunajām zināšanām, ko viņš dienas laikā ir
apguvis, bet arī par šīm prasmēm. Vai
sajuti, ka biji pacietīgāks? Ka tik ātri nepadevies? Un atslēgvārdi patiešām
ir – būt pacietīgam un nepadoties,” uzsver psiholoģe, sakot, ka būtiski ir
arī veikt nelielu analīzi dienas vai nedēļas beigās par to, kas izdevās un ko
vajag darīt citādāk. Ja kaut kas neizdevās, bet metode bija laba, tad sev
apsolīt, ka es turpināšu un viss sanāks.
“Sevi ir jāprot uzslavēt un pajautāt, ko es varu darīt citādāk, ja mani, piemēram, traucē kaut kādi ārējie apstākļi. Piemēram, neņemt rokās telefonu, neatbildēt uz katru īsziņu, nelaist kaķi istabā vai paēst nedaudz vēlāk, kad darbs ir pabeigts. Būtiski ir arī neaizmirst par savām emocijām. Gan izpriecāties, gan lepoties, gan ļauties gandarījumam, gan just bailes, garlaicību, grūtības un visu pārējo,” saka Inna.