Aicinām uz nodarbībām!

Norises sākumā skolēni veic īsu diagnostikas uzdevumu – aizpilda darba lapu, kurā atzīmē, ko zina par spēku, vienkāršajiem mehānismiem un to pielietojumu ikdienā. Tam seko skolotāja stāstījums un vizuāls demonstrējums - īss mācību video, kurā parādīti vienkāršo mehānismu (trīša, sviras, slīpās plaknes) darbības principi. 
Pamatdaļā skolēni darbojās grupās pa trim. Viņi saņem darba uzdevumu – izveidot vienkāršu konstrukciju kravas pacēlāju no koka/mīksta kartona, kurā ar trīsi (auklas un riteņa mehānisms) paceļ nelielu kravu uz platformas, izmantojot sviru, lai aktivizētu trīsi. Skolēni izstrādā konstrukcijas skici, plāno darba soļus, izvēlas piemērotākos materiālus un mehānisma veidu. Darba gaitā tiek izmantota projektēšana kā mācību metode – skolēni eksperimentē, veidojot prototipu, un atkārtoti testē tā darbību, lai nodrošinātu, ka pacēlājs spēj uzcelt nelielu kravu.
Katra grupa īsi prezentē savu modeli, norādot, kā tiek izmantoti mehānismi un kā izdevies panākt spēka ietaupījumu. Skolotājs kopā ar skolēniem analizē demonstrējumus, izmantojot salīdzināšanas un secināšanas metodi – tiek salīdzināti dažādie grupu risinājumi. Noslēgumā skolēni veic refleksijas uzdevumu, kurā izvērtē savu darbu un apgūto par spēku, vienkāršajiem mehānismiem un to nozīmi tehniskajā risinājumā.

Norises sākumā skolēni individuāli veic īsu diagnostikas uzdevumu, kurā noskaidro, ko jau zina par skaņu. Tam seko skolotāja stāstījums, ko papildina vizuāli piemēri un vienkārši eksperimenti. Skolēni iegūst vai atkārto pamatzināšanas par to, ka skaņa rodas, veidojas un izplatās.  
Norises praktiskajā daļā skolēni strādā pāros vai nelielās grupās. Viņi izgatavo vienkāršu stīgu instrumentu, izmantojot gumijas stīgas un tukšu kasti kā rezonatoru. Darba procesā skolēni izstrādā skici, darba plānu un konstruē instrumentu, izmantojot konstruēšanas un eksperimentēšanas metodi. Pēc instrumenta izveides viņi vēro, kā mainās skaņa, mainot stīgas garumu, spriegojumu un izmantoto spēku. Skolēni secina, ka skaņa rodas no vibrācijām, un analizē, kā rezonators pastiprina skaņu.
Noslēgumā katra grupa demonstrē savu instrumentu pārējiem, īsi pastāstot, kā veidojas skaņa un, kas ietekmē tās stiprumu un skanējumu. Tad tiek veikta refleksija, uzdodot mērķētus jautājumus un rosinot skolēnus formulēt secinājumus. Skolēni izvērtē savu darbu, aizpildot īsu atgriezeniskās saites uzdevumu. Iegūto instrumentu ņem līdzi, lai varētu turpināt eksperimentēt arī mājās.

Norises ievadā skolēni piedalās īsā, spēļošanas metodē balstītā aktivitātē – spēlē interaktīvu viktorīnu un veic uzdevumus ar kartītēm, lai noskaidrotu un aktivizētu esošās zināšanas par elektrību un elektriskajiem slēgumiem. Skolotājs uzklausa skolēnus, precizē jēdzienus un ar vizuālu materiālu palīdzību sniedz īsu teorētisko skaidrojumu par slēguma veidiem, strāvas plūsmu un elektronikas komponentēm.
Nodarbības praktiskajā daļā skolēni individuāli izgatavo elektronisku kartīti, izmantojot LED diodes, bateriju, vara lentu un dekoratīvus materiālus. Tiek izmantota konstruēšanas metode – skolēni izvēlas vienu no dotajiem shēmu paraugiem vai veido paši savu kartīti ar gaismas elementu. Aktivitātes gaitā skolēni eksperimentē ar dažādiem slēguma risinājumiem un pārliecinās, kā pareizs komponentu savienojums nodrošina strāvas plūsmu un LED iedegšanos.
Norises noslēgumā skolēni prezentē savu kartīti un dalās novērojumos – kas izdevās, kādi bija izaicinājumi, kādas zināšanas tika nostiprinātas. Skolotājs vada refleksiju ar mērķtiecīgiem jautājumiem, lai skolēni precīzi formulētu savu izpratni par elektrisko slēgumu darbību. Izveidoto elektronisko kartīti ņem līdzi.

Nodarbība norisinās pilsētvidē – skolēni, izmantojot savus mobilos telefonus, piedalās digitālā orientēšanās spēlē, kas izveidota ar digitāliem orientēšanās rīkiem. Spēle veidota kā interaktīva aktivitāte, kurā skolēniem, pārvietojoties pa dažādiem punktiem Cēsu pilsētvidē, jāatbild uz jautājumiem un jāizpilda uzdevumi, kas saistīti ar kartes un globusa lietošanu, ģeogrāfisko atrašanās vietu noteikšanu, orientēšanās prasmēm, kartes elementu atpazīšanu un mēroga izpratni. Skolēni darbojas komandās, izmantojot digitālās kartes un orientēšanās prasmes, lai atrastu norādītos punktus, analizē dotās norādes.
Nodarbības otrajā daļā katra komanda veic praktisku uzdevumu – kvartāla vai telpas skicēšanu, kurā tiek iezīmēts "paslēptais punkts". Komandām, kas atrod "paslēptos punktus", paredzētas nelielas balvas.
Noslēgumā skolēni reflektē par pieredzēto – pārrunā, kādas zināšanas nostiprināja, ko iemācījās par kartēm, orientēšanos un vides uztveri.

Norises laikā skolēni caur spēlēm un grupu uzdevumiem iepazīst dažādas ģeometriskās figūras un to īpašības. Skolēni strādā mazās grupās, kur kopīgi konstruē figūras, izmantojot dažādus materiālus, piemēram, papīru, kartonu u.c. Veicot uzdevumu skolēni mācās precīzi mērīt figūru malas un leņķus, ievērojot noteiktus kritērijus. Nodarbības gaitā tiek gan zīmēts, gan un veidotas figūras, kas palīdz bērniem saprast figūru īpašības un to pielietojumu ikdienas situācijās.
Izmantotās metodes attīsta radošumu un  loģisko domāšanu, dodot iespēju bērniem ar praktisku pieredzi nostiprināt ģeometriskās zināšanas.

 Norisē skolēni pēta dažādu vielu īpašības, veicot vienkāršus, drošus un vecumposmam atbilstošus eksperimentus grupās. Skolēni sajauc ūdeni, cukuru, sāli, eļļu, sodu, etiķi, ziepes, kartupeļu cieti un krāsvielas, lai novērotu, kā vielas mijiedarbojas. Darbā tiek izmantotas pētnieciskās mācīšanās metodes: skolēni aktīvi novēro, salīdzina rezultātus, izsaka hipotēzes un formulē secinājumus. Nodarbība veicina zinātkāri, sadarbību un spēju izprast vielu īpašības darbojoties praktiski. 

Norisē skolēni iepazīst pilsoniskās līdzdalības jēdzienu, tās dažādās formas piemēram, vēlēšanas, brīvprātīgais darbs un viedokļa paušana un izpratni par to nozīmi sabiedrībā. Skolēni, izmantojot diskusiju un ikdienas piemērus, apgūst teorētisko pamatu. Praktiskajā daļā skolēni strādā grupās, veidojot plakātus no iepriekš sagatavotiem materiāliem, attēlojot konkrētas līdzdalības formas un to nozīmi. Nodarbībā tiek izmantotas aktīvās mācīšanās metodes — grupu darbs, vizuāla materiāla (plakāta) veidošana un refleksija, kas veicina skolēnu izpratni un personiskās attieksmes veidošanās par pilsonisko līdzdalību un tās nozīmi. 

Norisē skolēni pēta Latvijas Republikas Satversmes pamatvērtības un cilvēktiesību normas, darbojoties izlaušanās spēles formātā. Darbojoties komandās, skolēni saņem konkrētus situāciju aprakstus (piemēram, par pulcēšanās brīvību vai vārda brīvību), un, izmantojot drukātu Satversmes tekstu, meklē un identificē atbilstošos pantus, kas attiecas uz konkrēto situāciju. Tad skolēni analizē un salīdzina atrastās normas ar situācijas risinājumiem, pamatojot savu izvēli grupas diskusijā. Mācību procesā tiek izmantotas problēmu risināšanas un sadarbības metodes – darbs ar juridisko tekstu, analīze, argumentēšana un lēmumu pieņemšana. Nodarbība attīsta skolēnu prasmi orientēties normatīvajos aktos, veicina kritisko domāšanu un izpratni par savām tiesībām un pienākumiem demokrātiskā valstī.

Norisē skolēni pēta vitamīnu nozīmi organismā, to trūkuma pazīmes un avotus, darbojoties komandās un izmantojot staciju metodi. Katrā stacijā ir izvietota informācija par konkrētu vitamīnu. No katras grupas viens skolēns apmeklē staciju, iepazīstas ar informāciju un atgriežas pie grupas, lai mutiski nodotu iegūto informāciju pārējiem. Grupa kopīgi analizē apkopotos faktus un veido informatīvu plakātu par vitamīniem, uzsverot būtiskāko – ietekmi uz veselību un galvenos uztura avotus.
Nodarbības otrajā daļā skolēni pēta C vitamīna daudzumu pārtikas produktos, izmantojot titrēšanas metodi. Katrs skolēns praktiski piedalās eksperimentā: pievieno pārtikas paraugiem joda šķīdumu, līdz reakcija iegūst noturīgi zilu krāsu, un fiksē izmantotā joda daudzumu. Balstoties uz iegūtajiem datiem, skolēni aprēķina C vitamīna saturu dažādos produktos un salīdzina rezultātus.