Aicinām skolēnus no visas Latvijas apmeklēt mūsu skolotāju veidotas praktiskas un aizraujošas nodarbības, kuras finansē Eiropas Sociālais fonds Plus un Latvijas valsts!
Kā pieteikties?
Izvēlieties sev interesējošo tēmu un sūtiet pieteikumu ar skolas nosaukumu, klasi, skolēnu skaitu un kontaktpersonu uz e-pastu cesis@jaunaskola.lv vai zvaniet 29621119.
Norise tiek īstenota pedagoga vadībā, veidojot bērniem izpratni par saudzīgu attieksmi pret dzīvo dabu, iepazīstot skudras, kā cilvēkam nozīmīgus dzīvos organismus. Ievaddaļā pedagogs ar sarunas un attēlu palīdzību rosina bērnu interesi par skudrām, noskaidro bērnu priekšstatus un vienojas par uzvedības noteikumiem, kas jāievēro, vērojot dzīvas radības.
Praktiskajā daļā bērni pedagoga vadībā vēro skudru koloniju, mācoties netraucēt, nesaspiežot un nebojājot vidi. Pedagogs vērš uzmanību uz skudru sadarbību un darbu dabā. Izstāsta par skudru veidiem un uzdevumiem, veidojot vienotu tīklu jeb koloniju. Grupās bērni, izmantojot attēlu kartītes un "Bee bot" robotus, veido un stāsta stāstu par skudriņu, uzsverot draudzīgu un saudzīgu rīcību dabā.
Lai nostiprinātu izpratni, bērni no papīra materiāliem veido savu skudru, izvēloties tās uzdevumus, un kopā no uztaisītajām skudrām veido kopīgu skudru pūzni. Izveidoto skudru bērni var ņemt mājās. Noslēgumā pedagogs vada sarunu, kurā bērni apkopo uzzināto un secina, ka kukaiņi ir jāsaudzē, jo tās ir svarīga dabas daļa.
Ievaddaļā norises īstenotājs ar stāsta, sarunas un kustību rotaļas palīdzību rosina bērnu interesi par tauriņa attīstības posmiem un noskaidro bērnu esošās zināšanas par kukaiņiem, vienlaikus aktualizējot uzvedības noteikumus, kas jāievēro, vērojot dzīvas būtnes un esot dabā.
Praktiskajā daļā bērni pieaugušā vadībā vēro dzīvus tauriņus, vienojoties par saudzīgu rīcību – netraucēt, neaiztikt un nebojāt dzīvo organismu. Bērni iepazīst tauriņa dzīves ciklu, izmantojot attēlus un papildinātās realitātes rīkus, kas ļauj drošā veidā aplūkot visus attīstības posmus, netraucējot dabai. Eksperimentējot bērni pārbauda, kā tauriņa krāsa palīdz tam saplūst ar vidi, secinot, ka dabā viss ir savstarpēji saistīts.
Radošajā darbībā bērni veido tauriņu no māla masas. Noslēgumā pedagogs vada sarunu, kurā bērni apkopo uzzināto un secina, ka daba un tās resursi ir jāsaudzē, lai dzīvie organismi varētu pastāvēt.
Norises sākumā ar interaktīvu jautājumu, minēšanas un kustību uzdevumu palīdzību tiks aktualizēta izglītojamo izpratne par skaitļa sastāvu. Nodarbības laikā bērni darbosies vairākās stacijās. Katrā piedāvāsim atšķirīgu matemātikas uzdevumu vai spēli, kurā tiks izmantota kustība, sadarbība un praktiska darbošanās. Uzdevumi būs veidoti tā, lai bērni pētītu skaitļa sastāvu, kombinējot un sadalot skaitļus dažādās variācijās desmit apjomā. Norises noslēgumā tiks organizēta refleksijas spēle, kuras laikā izglītojamie dalīsies pieredzē par paveikto un izvērtēs, ko jaunu iemācījušies.
Nodarbība tiek īstenota pieaugušā vadībā, veidojot bērniem izpratni par savas ieceres īstenošanu, drošības noteikumu ievērošanu uz darba piederumu un instrumentu lietojumu. Ievaddaļā pedagogs izstāsta nelielu stāstu par Ziemassvētkiem radot bērniem noskaņu un ieinteresējot piparkūku veidošanā.
Praktiskajā daļā bērni pieaugušā vadībā, pie galdiem izvēlas materiālus savas ieceres īstenošanai un pēc skolotāja skaidrojuma veido 3D piparkūkas no piparkūku mīklas. Izveidotās piparkūkas paliek bērniem. Kamēr piparkūkas cepas, bērni izkrāso papīra piparkūku mājiņu un vēro kā tā darbojas izmantojot papildinātās realitātes aplikāciju.
Nodarbība tiek īstenota pieaugušā vadībā, veidojot bērniem izpratni par ritmisku rindu, un tās sakārtojumiem. Ievaddaļā bērni pieaugušā vadībā iesaistās aktivitātē ar ģeometriskām figūrām, veidojot sakārtojumus un ritmiskās rindas pēc noteikuma. Bērni izlozē figūras un nostājas rindā tā, lai blakus nebūtu vienāda figūra. Izlozes kārtā turpinājumā bērni spēlē komandās dažādu līmeņu sudoku spēles, izmantojot ģeometriskās figūras, dabas materiālus un kustību elementus. Nodarbības laikā tiek attīstīta loģiskā domāšana, uzmanība, sadarbība un prasme ievērot noteikumus.
Noslēgumā laukums izveidots uz grīdas un bērni paši kļūst par figūrām, ieņem vietu laukumā, domā, kur drīkst stāvēt. Bērni, kas nav figūras palīdz ar padomu. Nodarbības noslēgumā pedagogs vada sarunu, kurā bērni apkopo uzzināto un secina kā veicās ar figūru kārtošanu un sadarbību.
Norises laikā skolēni caur spēlēm un grupu uzdevumiem iepazīst dažādas ģeometriskās figūras un to īpašības. Skolēni strādā mazās grupās, kur kopīgi konstruē figūras, izmantojot dažādus materiālus, piemēram, papīru, kartonu u.c. Veicot uzdevumu skolēni mācās precīzi mērīt figūru malas un leņķus, ievērojot noteiktus kritērijus. Nodarbības gaitā tiek gan zīmēts, gan un veidotas figūras, kas palīdz bērniem saprast figūru īpašības un to pielietojumu ikdienas situācijās.
Izmantotās metodes attīsta radošumu un loģisko domāšanu, dodot iespēju bērniem ar praktisku pieredzi nostiprināt ģeometriskās zināšanas.
Norisē skolēni pēta dažādu vielu īpašības, veicot vienkāršus, drošus un vecumposmam atbilstošus eksperimentus grupās. Skolēni sajauc ūdeni, cukuru, sāli, eļļu, sodu, etiķi, ziepes, kartupeļu cieti un krāsvielas, lai novērotu, kā vielas mijiedarbojas. Darbā tiek izmantotas pētnieciskās mācīšanās metodes: skolēni aktīvi novēro, salīdzina rezultātus, izsaka hipotēzes un formulē secinājumus. Nodarbība veicina zinātkāri, sadarbību un spēju izprast vielu īpašības darbojoties praktiski.
Praktiska un izzinoša nodarbība, kurā skolēni izprot
algoritma jēdzienu, izmantojot "Photon" robotus un planšetes. Ievaddaļā skolēni iepazīstas ar nodarbības tēmu – kā domā robots? Pārrunā, ka
robots pats nepieņem lēmumus, bet darbojas tikai pēc cilvēka dotām komandām – algoritmiem. Skolotājs vizuāli demonstrē kā planšetē ievadītās komandas
pārvēršas robota darbībā.
Praktiskajā daļā skolēni darbosies pāros, izmantojot robotus un planšetes, lai izveidotu savu algoritmu. Skolēnu uzdevums būs
ieprogrammēt robotu nokļūt līdz noteiktam galamērķim, ievērojot secīgas
komandas. Veicot uzdevumu, skolēni novēros rezultātu, analizēs kļūdas un
nepieciešamības gadījumā labos algoritmu. Tādējādi skolēni attīstīs loģisko
domāšanu, sadarbības prasmes un izpratni par programmēšanas pamatiem. Noslēgumā skolēni kopīgi pārrunās piedzīvoto, lai atkārtotu apgūto un
izprasto.
Praktiskā nodarbība ar mērķi attīstīt skolēnu sadarbības prasmes,
veicināt loģisko domāšanu un apgūt vizuālās programmēšanas pamatus. Ievaddaļā skolēni iepazīstas ar nodarbības tēmu – kā robots zina, kur
braukt? Izmantojot prezentāciju, min ikdienas piemērus – roboti putekļu sūcēji,
noliktavu roboti, auto, kas seko ceļa līnijām. Pārrunā, ka visu robota darbību
pamatā ir algoritmi un programmas. Iepazīstas ar "Photon" robotu, kuram mācīsies
izveidot līnijsekošanas programmu.
Praktiskā daļa. 1.daļa. Darbojoties pāros, skolēni uz grīdas ar
izolācijas lentu izveido figuru. Mēģina paši to iziet ar aizvērtām acīm,
vadoties pēc otra norādēm. Izvērtē, cik svarīga uzdevuma veikšanā ir precīza un
pareiza norādes došana un ievērošana. 2. daļa. Skolēni, izmantojot planšetes,
iepazīst Photon programmēšanas vidi un veido programmu, kas liek robotam sekot
līnijai. Pārbauda to un veic labojumus, atbilstoši prasībām, līdz robots droši
izpilda uzdevumu. Noslēguma daļa. Komandas sniedz refleksiju kā veicās ar programmēšanu
un savstarpējo sadarbību.
Norises ievadā skolēni piedalās īsā, spēļošanas metodē balstītā aktivitātē – spēlē interaktīvu viktorīnu un veic uzdevumus ar kartītēm, lai noskaidrotu un aktivizētu esošās zināšanas par elektrību un elektriskajiem slēgumiem. Skolotājs uzklausa skolēnus, precizē jēdzienus un ar vizuālu materiālu palīdzību sniedz īsu teorētisko skaidrojumu par slēguma veidiem, strāvas plūsmu un elektronikas komponentēm.
Nodarbības praktiskajā daļā skolēni individuāli izgatavo elektronisku kartīti, izmantojot LED diodes, bateriju, vara lentu un dekoratīvus materiālus. Tiek izmantota konstruēšanas metode – skolēni izvēlas vienu no dotajiem shēmu paraugiem vai veido paši savu kartīti ar gaismas elementu. Aktivitātes gaitā skolēni eksperimentē ar dažādiem slēguma risinājumiem un pārliecinās, kā pareizs komponentu savienojums nodrošina strāvas plūsmu un LED iedegšanos.
Norises noslēgumā skolēni prezentē savu kartīti un dalās novērojumos – kas izdevās, kādi bija izaicinājumi, kādas zināšanas tika nostiprinātas. Skolotājs vada refleksiju ar mērķtiecīgiem jautājumiem, lai skolēni precīzi formulētu savu izpratni par elektrisko slēgumu darbību. Izveidoto elektronisko kartīti ņem līdzi.
Norises sākumā skolēni individuāli veic diagnostikas uzdevumu, kurā noskaidro, ko jau zina par skaņu. Tam seko skolotāja stāstījums ar vizuāliem piemēriem un vienkāršiem eksperimentiem. Skolēni iegūst vai atkārto pamatzināšanas kā skaņa rodas, veidojas un izplatās.
Norises praktiskajā daļā skolēni strādā pāros vai nelielās grupās. Izgatavojot vienkāršu stīgu instrumentu, izmantojot gumijas stīgas un tukšu kasti kā rezonatoru. Darba procesā skolēni izstrādā skici, darba plānu un konstruē instrumentu, izmantojot konstruēšanas un eksperimentēšanas metodi. Pēc instrumenta izveides viņi vēro, kā mainās skaņa, mainot stīgas garumu, spriegojumu un izmantoto spēku. Skolēni secina, ka skaņa rodas no vibrācijām, un analizē, kā rezonators pastiprina skaņu.
Noslēgumā grupas demonstrē savu instrumentu, pastāstot, kā veidojas skaņa un kas ietekmē tās stiprumu un skanējumu. Tad tiek veikta refleksija, uzdodot mērķētus jautājumus un rosinot skolēnus formulēt secinājumus. Skolēni izvērtē savu darbu, aizpildot īsu atgriezeniskās saites uzdevumu. Iegūto instrumentu ņem līdzi, lai varētu turpināt eksperimentēt arī mājās.
Nodarbība norisinās pilsētvidē – skolēni, izmantojot savus mobilos telefonus, piedalās digitālā orientēšanās spēlē, kas izveidota ar digitāliem orientēšanās rīkiem. Spēle veidota kā interaktīva aktivitāte, kurā skolēniem, pārvietojoties pa dažādiem punktiem Cēsu pilsētvidē, jāatbild uz jautājumiem un jāizpilda uzdevumi, kas saistīti ar kartes un globusa lietošanu, ģeogrāfisko atrašanās vietu noteikšanu, orientēšanās prasmēm, kartes elementu atpazīšanu un mēroga izpratni. Skolēni darbojas komandās, izmantojot digitālās kartes un orientēšanās prasmes, lai atrastu norādītos punktus, analizē dotās norādes.
Nodarbības otrajā daļā katra komanda veic praktisku uzdevumu – kvartāla vai telpas skicēšanu, kurā tiek iezīmēts "paslēptais punkts". Komandām, kas atrod "paslēptos punktus", paredzētas nelielas balvas.
Noslēgumā skolēni reflektē par pieredzēto – pārrunā, kādas zināšanas nostiprināja, ko iemācījās par kartēm, orientēšanos un vides uztveri.
Norisē skolēni pēta vitamīnu nozīmi organismā, to trūkuma pazīmes un avotus, darbojoties komandās un izmantojot staciju metodi. Katrā stacijā ir izvietota informācija par konkrētu vitamīnu. No katras grupas viens skolēns apmeklē staciju, iepazīstas ar informāciju un atgriežas pie grupas, lai mutiski nodotu iegūto informāciju pārējiem. Grupa kopīgi analizē apkopotos faktus un veido informatīvu plakātu par vitamīniem, uzsverot būtiskāko – ietekmi uz veselību un galvenos uztura avotus.
Nodarbības otrajā daļā skolēni pēta C vitamīna daudzumu pārtikas produktos, izmantojot titrēšanas metodi. Katrs skolēns praktiski piedalās eksperimentā: pievieno pārtikas paraugiem joda šķīdumu, līdz reakcija iegūst noturīgi zilu krāsu, un fiksē izmantotā joda daudzumu. Balstoties uz iegūtajiem datiem, skolēni aprēķina C vitamīna saturu dažādos produktos un salīdzina rezultātus.
Norises apmeklējumu Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā projekta Nr. 4.2.2.1/1/25/I/001 “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” sadarbības partneru izglītības iestādēm finansē Eiropas Sociālais fonds Plus un Latvijas valsts.
