Klases audzinātāja loma
Ikviens no mums atceras
pirmo, otro un, iespējams, arī trešo un ceturto klases audzinātāju savā mūžā.
Noteikti katrā vecumposmā klases audzinātāja loma ir bijusi atšķirīga un tomēr
vienmēr esam gaidījuši, ka arī skolā kāds par mums uzņemsies rūpes.
Par šo tematu diskusijā piedalījās
trīs mūsu skolas klases audzinātājas – Solvita Marija Sarkane, Jolanta Briša
un Una Dreiblate.
Kāda ir klases
audzinātāja loma?
Solvita: - Tā
ir būtiska, taču mēs paši savā ikdienā redzam, ka arī skolotājs ir cilvēks. Arī
skolotājs slimo, viņam ir ģimene un nākas skolēniem piedzīvot klases audzinātāju
maiņu. Bet vieta nepaliek tukša. Nāk cits kolēģis, ienesot citu auru.
Jolanta:
- Klases audzinātājs ir ļoti svarīgs katra skolēna dzīvē. Tas, kāds ir klases audzinātājs, tas ietekmē arī bērna,
pusaudža attīstības veiksmi. Audzinātājs ir arī tas, kurš veido mikroklimatu
klasē. Ja audzinātājs neizveido kontaktu ar katru skolēnu, tad tas bērns kaut kā
peld pa skolu, īsti nevienam nevajadzīgs. Pedagoģijā esmu nostrādājusi ļoti
daudzus gadus, turklāt dažādās mācību iestādēs. Varu teikt, ka esmu redzējusi dažādus
piemērus. Var gadīties, ka par autoritāti kļūst kāds priekšmeta skolotājs. Bet
arī tas ir labi. Bet labs klases audzinātājs kļūst par uzticības personu
skolēniem. Es vienmēr esmu centusies, lai skolēni zina, ka vismaz pie manis
viņi var vērsties jebkurā brīdī, ja vien tas ir nepieciešams. Turklāt arī
vecāki jūtas droši, ja bērnu nodevuši laba skolotāja rokās. Teikšu, ka klases
audzinātājs ir tilts starp skolu, priekšmetu skolotājiem, vecākiem un pašu
bērnu. Tā ir nemitīga sadarbība, ko vada klases audzinātājs. Ja bērns jūtas
labi klasē ar savu skolotāju, klases biedriem, viņš labi jutīsies arī skolā. Ja
vēl ģimenē viss ir labi, tad bērnam tiek dots pamats, lai viņš izveidotos par
veselīgu sabiedrības daļu. Bet jāsaka, ka tā ir arī savstarpēja ķīmija. Jo
skolotāja kā cilvēks var būt brīnišķīga, bet skaties – ar vienu klasi viss bija
labi, bet ar otru tik labi neveicas.
Una: - Es esmu vecāko klašu
skolēnu audzinātāja. Mana loma ir vairāk būt viņu draugam, bet piekrītu, ka
esmu tilts starp skolēniem un priekšmetu
skolotājiem, vecākiem. Vecāko klašu skolēniem arī būtiski ir radīt drošu vidi,
ļaut viņiem justies sadzirdētiem, uzklausītiem un saprastiem. Bet otra būtiska lieta – veicināt viņus
mācīties. Kā zināms, pusaudžu vecumā viņiem vissvarīgākā ir socializēšanās savā
starpā, nevis pats mācību process. Ir jāatrod balanss starp sociālo vidi, sevis
atrašanu un pierādīšanu un izglītošanās procesu. Mācīšanās un izaugsme nevar
palikt otrajā plānā. Tam arī klases audzinātājs pievērš lielāko uzmanību. Un šo
var panākt ne tikai viņus dzirdot un uzklausot, bet atdodot viņiem atpakaļ
atbildību. Turklāt ne vienmēr iesaistot tajā visā vecākus. Runājot par klases kolektīvu, domāju, ka
viņiem visiem nav jābūt labākajiem draugiem, bet drīzāk komandai, kas saliekot kopā savas stiprās
puses spēj tikt līdz rezultātam. Tas ir arī stāsts par emocionālo inteliģenci,
ka spējam otru pieņemt, atbalstīt, saprast utt.
-Vai klases audzinātājam vairāk
pieķeras skolēni vai viņu vecāki? Tas
varbūt atšķirīgs ir no vecumposma.
Una: - Vecāko
klašu audzēkņu posmā tie ir paši skolēni. Un skolēniem klases audzinātāji
noteikti kādā vecumposmā nomainās. Sākumā savstarpējās attiecības ir jāveido
pamazām un jāsaprot, pa kuru ceļu pie jauniešiem labāk pieiet. Bet tas ir
milzīgs izaicinājums. Cik skolēnu, tik dažādu pieeju un ceļu.
Solvita: - Mazāko
klašu skolēnu grupā noteikti vēl lielu lomu spēlē vecāki. Viņiem arī ir būtiski
regulāri izrunāties ar klases audzinātāju. Kā bērns jūtas? Kā viņam veicas
mācībās? Kas sagādā problēmas? Kā viņu atbalstīt? Bet, protams, ļoti cieši
klātstāvoši ir bērni, ar kuriem nemitīgi tiek risināti dažādi jautājumi,
problēmas, mazie strīdi.
-Kāda ir laba, nē,
vislabākā klases audzinātāja?
Una: - Tā,
kura vienlaikus spēj redzēt gan visus klases bērnus, gan parūpēties par to, lai
skolēns sekmīgi mācās un attīsta savas prasmes, zināšanas.
Jolanta: - Ir
jāizveido ar katru bērnu laba komunikācija jeb savstarpējās attiecības. Ir
jāizveido arī labas attiecības ar vecākiem. Ja tas izdodas, tad bērns arī
komfortabli var justies starp vecākiem un klases audzinātāju.
Una: - Lai
iepazītu bērnus un vecākus, lieliski darbojas mūsu skolā ieviestās individuālās
trīspusējās sarunas. Tādas kopīgās vecāku sapulces vairs nav tiešām aktuālas. Šāda
individuāla saruna ar skolēnu un viņa vecākiem iedod daudz gan sajūtu, gan
emocionālā un informatīvā ziņā.
Solvita: - Piestāvoša
savai klasei. Tas ir tas stāsts par savstarpējo ķīmiju.