Bērnībā zīmē visi

Baiba Leitena ir Cēsu Jaunās skolas mākslas skolotāja, kura atzīst, ka tas ir visai liels izaicinājums.

“Mūsdienās daudz runājam par radošuma attīstību, par dizaina domāšanu, kas uzliek mākslas skolotājiem papildus pienākumu mākslu pacelt daudz augstākā līmenī.  Turklāt nemitīgi ir jārod iespēja katram bērnam pašam atrast tieši viņa unikālo talantu, pieeju, stilu mākslā,” saka Baiba, atklājot, ka pamatskolas laikā zīmēšanu kā mācību priekšmetu īsti pat neatceras, to skaidrojot ar to, ka skolotāja nebija personība, kas spēj aizraut skolēnus.

Taču vēlāk, laikam ejot, viņa saprata, ka ļoti pašai patīk zīmēt. Aiz muguras palicis arī nepiepildīts Mākslas Akadēmijas sapnis, taču zīmēšana vienmēr bijusi Baibas sirdslieta.  

“Mēs arī dzīvojam laikā, kad viss ir pieejams. Arī idejas un paraugi internetā. Bet būtiskākais ir tajā visā neapjukt, bet meklēt savu ceļu. Šis gads bija arī ļoti izaicinošs ar to, ka mācības notika attālinātajā vidē. Sākumā pat jutos apjukusi, kā lai skolēniem māca zīmēt. Taču es atradu veidus un patiesībā strādāju ļoti radoši,” vērtē Baiba.

Jautāta, vai skolēnam ir jāpiemīt talantam, lai zīmētu, viņa norāda, ka drīzāk jābūt vēlmei zīmēt. “Protams, talantīgu skolēnu uzreiz var pamanīt, bet tas nenozīmē, ka zīmēt nevar visi. Turklāt mākslas veidi ir tik dažādi. Iespēja izpausties ir katram. Jautājums, vai skolēns vēlās zīmēt,” precizē mākslas skolotāja, atklājot, ka attālinātās mācīšanās laikā atklāja savu skolēnu vēl neiepazītās talanta puses. Atklājās daudzi patīkami pārsteigumi, kā skolēni domā, strādā, zīmē, interpretē.

Runājam arī par to, ka bērnībā taču visi bērni zīmē un krāso kaut ko. Kas notiek vēlāk? Kādēļ, pieaugot bērniem, attālinās viņu vēlme paņemt rokās zīmuli vai krāsas.

  Mēs dzīvojam laikā, kad viss ir pieejams. Arī idejas un paraugi internetā. Bet būtiskākais ir tajā visā neapjukt, bet meklēt savu ceļu.

“Patiesībā jau bērni, kad ir mazi, tādā veidā izsaka savas emocijas, jūtas, atspoguļo dienas notikumus. Vēlāk iemācāmies runāt, izteikt savas sajūtas, domas citādā formā. Taču noteikti ir cilvēki, kuri turpina zīmēt. Daudzi saprot, ka zīmēšana ir arī viņu talants un sāk to izkopt. Zīmēšana kā nodarbošanās var būt lieliska terapija. Iespējams, daudz biežāk un vairāk cilvēkam rokās būtu jāieliek ota vai krāsu zīmuļi. Lai apstājas! Lai izzīmē sevi,” prāto Baiba, atklājot, ka pati mājās arī mēdz paņemt rokās otas un zīmēt. Vēl viņa bilst, ka vasarā viena no vecāku un bērnu kopīgām nodarbēm varētu būt zīmēšanas pēcpusdiena. Lai var izzīmēties no sirds un ar krāsainiem pirkstu galiem.

Liene Lote Čemme