Tehnoloģijas skolās ienāks
Elīna Ruska ir Cēsu Jaunās skolas skolotāja, kura studē LU maģistrantūras programmu Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai, kas ir studijas par to, kā pēc iespējas lietderīgāk izmantot tehnoloģijas izglītības procesā.
“Mācāmies par jaunākajām tehnoloģijām – virtuālo realitāti, 3D printēšanu, programmēšanu, robotiku un daudz ko citu. Piemēram, kā virtuālās realitātes sniegtās iespējas izmantot mācību stundās vispārējā izglītībā. Protams, zināmākais tehnoloģiju rīks skolās ir interaktīvās tāfeles, taču tas ir lielisks rīks tikai tad, ja skolotāji to prot izmantot ne tikai kā prastu tāfeli ar projektora funkciju. Domāju, ka tehnoloģijas skolās ienāks, taču lielākā problēma būs nekvalificēti pedagogi, kas ar šīm tehnoloģijām nemācēs strādāt. Jo arī 3D printeris nekam neder skolas ikdienā, ja to neprot pielietot. Taču, ja ģeogrāfijā pētām reljefu, datorikā to modelējam un printējam, tas jau iegūst citu jēgu. Domāju, ka pašlaik Latvijā atsevišķās vietās ir šādi skolotāji, kuri pārzina digitālās tehnoloģijas un prot tās lietderīgi izmantot mācību procesā. Un es nedomāju, ka tikai pedagogiem ar 40 gadu stāžu būs grūti, arī salīdzinoši jauniem pedagogiem būs izaicinājums sevi piespiest mācīties un apgūt tehnoloģiju sniegtās iespējas. Jo tas prasa laiku, visbiežāk privāto laiku. Vislielākās cerības ir uz tiem pedagogiem, kas pašreiz ir studējošie,” saka Elīna.
Viņa bilst, ka robotika pavisam noteikti jau ir izmantojama un iekļaujama skolas ikdienā pirmsskolas vecumā. “Sākumskolā līdz 3. klasei tehnoloģijas redzu vairāk kā iepazīšanos un spēļu elementu izmantošana, taču, sākot ar 4. klasi pavisam noteikti skolēniem var piedāvāt jau dažādas metodes un tehnoloģiju iesaisti jēgpilnā mācību procesā,” saka skolotāja.
Elīna arī piekrīt viedoklim, ka mūsdienās lielākā daļa skolēnu daudz laika pavada pie tehnoloģijām, taču tas nozīmē, ka viņi prot tās izmantot. Kā viņa norāda, varēšana ieiet e-klasē un paskatīties mājās uzdoto nenozīmē, ka jaunietis prot izmantot tehnoloģijas.
“Jautājums, ko skolotājs lūdz paveikt izmantojot digitālos rīkus un ko patiešām skolēns prot un var izdarīt? Vai prot meklēt, atlasīt informāciju? Vai spēj noteikt, kas ir nepatiesas ziņas? Vai zina, kādos avotos ir droša informācija? Jā, kritiskā domāšana un informācijas izvērtēšana būtu tā, kas skolās un ikdienas mācību procesā būtu jāiekļauj arvien vairāk. Uzskatu, ka Cēsu Jaunā skola ir mūsdienīga un galvenokārt tādēļ, ka šeit ir skolotāji, kuri iet laikam līdzi un ir aizmirsuši padomju laiku metodes,” domās dalās Elīna.
Runājot vēl par tehnoloģiju iesaisti mācību stundās, viņa teic, ka katram skolotājam pirms tehnoloģiju izmantošanas stundā, ir jāapdomā trīs faktori – vai ar šo tehnoloģiju iesaisti savu darbu var izdarīt ātrāk, kvalitatīvāk un interesantāk. “Ja uz vismaz diviem no šiem jautājumiem ir apstiprinoša atbilde, tad konkrēto tehnoloģisko risinājumu ir vērtīgi izmantot. Man līdz studiju sākumam pašai šķita, ka zinu daudz rīkus, kurus izmantot skolotājas darbā, taču izrādījās, ka tā nav. Es mācos un patiešām tas piedāvājums ir ļoti plašs. Pēdējā laika vērtīgākais atradums, kuru iesaku iepazīt arī citiem skolotājiem, ir digiklase.lv. Tā ir digitāla platforma, kurā apkopoti daudzveidīgi mācību līdzekļi. Piemēram, skolotājam ir iespējams atzīmēt sev vēlamo mācību priekšmetu, klasi un šis rīks viņam piedāvās dažādus mācību līdzekļus, kurus ir iespējams izmantot savā darbā. Viens no maniem izaicinājumiem un reizē arī mūsu skolai – būs klātesamības robota ierašanās Cēsu Jaunajā skolā. Tas ir robots, kuram ir iespējams pieslēgties attālināti vai nu skolēnam, vai skolotājam. Piedalīties mācību stundā, pārvietoties pa skolu ar klasesbiedriem. Šādam robotam jau tuvākajā laikā būtu jāierodas mūsu skolā, jo esam izvēlēti kā vienīgā skola Latvijā, kur šāds Erasmus+ KA2 projekts tiek realizēts,” atklāj Elīna.
Liene Lote